Šī Latvijā arvien populārākā šķirne savu nosaukumu ieguvusi no kādas eskimosu cilts - malamutiem. Šī cilts bijusi jau izsenis pazīstama ar saviem skaistajiem, izturīgajiem, darbīgajiem suņiem. Suņi izmantoti galvenokārt iedzīves un kravu pārvadāšanai, turklāt darījuši to ne tikai, velkot kamanu pajūgus, bet arī pārnēsājot kravu uz muguras.
Malamutiem ir saglabājies bara instinkts, kas reizēm var izpausties agresijā pret citiem suņiem. Pret cilvēku šis suns ir draudzīgs un uzticīgs, pieķeras ne tikai savam saimniekam, bet arī citiem cilvēkiem, tādēļ tas ir maz piemērots sarga pienākumu pildīšanai. Suns pieskaitāms pie lielajiem - augums 58-71 cm, svars 39-57 kg. Malamutiem nepieciešamas biežas fiziskās nodarbības. ASV, Kanādā un dažās citos Ziemeļu reģionos šie suņi piedalās kamanu pajūgu vilkšanas sacensībās, lai gan ir lēnāki par citiem pajūgu suņiem. Vislabāk savus spēkus apliecina garajās distancēs, kur nepieciešama liela izturība. Labi jūtas barā. Saprātīgajiem un kustīgajiem malamutiem nepieciešams ciešs kontakts ar cilvēkiem, pievēršot lielu uzmanību nodarbībām brīvā dabā. Pienācīgi nenodarbināta malamuta uzvedība krasi mainās, radot apgrūtinājumu tā turēšanā. Nav piemērots suns pilsētas dzīvoklim.
Blīvais apmatojums ar biezo, nemirkstošo pavilnu ir kuplāks uz kakla un pleciem. Kažoks mēdz būt visdažādākajās krāsās - no gaiši pelēka līdz melnam un rudam, ar baltu ķermeņa apakšdaļu un purnu. Kinoindustrijā Aļaskas malamutus nereti izmanto, atveidojot vilkus.
