Par šo šķirni nemaz tik daudz informācijas neatrast, un tomēr. Krievijā līdz 1917.gadam šie suņi bija ļoti populāri. Liels šīs šķirnes entuziasts un pielūdzējs bija Fjodors Šaļapins. Dzīvoja arī šādi suņi pie Rahmaņinova un Majakovska. Un arī šodien šie suņi nav zaudējuši savu popularitāti. Ārzemēs šī šķirne ir ļoti populāra un prestiža. Nereti ir gadījumi, kad no Krievijas suņu audzētājiem pat pusmetiens vai pat lielākā daļa kucēnu aizceļo uz Rietumeiropas vai pat tālākām valstīm. Krievijā dzimušie kucēni dzīvo pat tādā tālā zemē kā Indonēzija.
... |
 Komentāri (0) | Skatīts: 659x |
|
Vēsture
Līdz mūsdienām nonācis visai maz precīzas informācijas par dobermana šķirnes izcelsmi. Cita starpā viens no iemesliem ir tas, ka pirmo, šķirnes sākotnes suņu īpašnieki, kā jau tas bija pierasts sīkdzīvnieku audzēšanā, neveica nekādus pierakstus, jo visticamāk, nemaz nebija uzstādījuši sev mērķi – izveidot jaunu šķirni, bet aprobežojās ar suņu audzēšanu savām vajadzībām un šaura loka tirdzniecībai. ... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 734x |
|
Par šās šķirnes dzimteni diezgan ilgi strīdējās. Kad eleganto balto suni ar melnajiem plankumiem 1862. gadā pirmoreiz izstādīja Anglijā, valdīja uzskats, ka tas esot Dalmācijas robežsargu dienesta suns. Pastāvēja gan vēl otra teorija, ka angļi suni ieveduši no Indijas, proti, no Bengālijas, un nosaukuši par bengāļu dzinējsuni. Taču mūsdienās uzskata par droši pierādītu, ka jau 13. gadsimtā šķirne bijusi plaši izplatīta
Kroātijā. FCI izbeidza visus strīdus, piešķirot primārās tiesības uz dalmāciešu šķirni valstij, ko vēl nesen dēvēja par Dienvidslāviju. ... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 743x |
|
Ļoti sena šķirne. Tās sākumi meklējami Āzijā. Hau dinastijas kapenēs atrastās māla figūras neapstrīdāmi pierāda, ka jau pirms 1000 gadiem dzīvojuši suņi ar tipiskām čau-čau pazīmēm. Domājams, ka šķirnes īstākā dzimtene ir Mandžūrija, kur šos suņus galvenokārt izmantoja medībās. Ķīnā tos audzēja kā kažokādu dzīvniekus un jūdza arī kamanās. Valdnieku pilīs čau-čau audzēja kopā ar ārkārtīgi saudzētajiem, sargātajiem un lolotajiem pekiniešu šķirnes sunīšiem. 1887. gadā angļu augstmanis Lousdeilas grāfs atveda pirmo čau-čau uz Eiropu, lai to uzdāvinātu savai līgavai. Šķirne ātri iemantoja popularitāti, un jau 1895. gadā Kennelklubs atzina čau-čau par patstāvīgu šķirni. Bija radies jauns modes suns. Kopš tā laika interese par šo šķirni pieaugusi visā pasaulē.
... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 842x |
|
Šķirnes raksturojums- kompaktajam, proporcionālajam bulterjeram ir īss, blīvs apmatojums, kura krāsa var variēt starp pilnīgi baltu, melnu, rudu, gaiši brūnu, svītrainu vai trīskrāsainu. Šķirnes raksturīgākā pazīme ir platā, līdzenā galva, purns ir plats un gluds, pieres līnija dodas līdz pat deguna galam bez jebkādiem izliekumiem. Acis ir mazas, tumšas, mandeļveida formas un novietotas tuvu viena otrai. Ķermenis ir pilnīgs un apaļīgs, pleci robusti un muskuļoti, aste pārsvarā tiek nesta horizontāli.
... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 681x |
|
Bokseris ir samērā jaunas šķirnes suns, taču tai ir dziļas saknes sirmā senatnē. Mūsu bokseru tāltālie senči, domājams, bijuši senās Romas kaujassuņi. Ir zināms, ka viduslaikos Vācijā bijuši spēcīgi, muskuļoti suņi, ko ņēmuši līdzi lāču medībās, kur tie ar platajiem, medījuma sagrābšanai piemērotajiem žokļiem, bijuši medniekiem krietni palīgi. Tomēr tikai aizpagājuša gadsimta otrajā pusē Vācijā tika nodibināts bokseru audzētāju klubs. Nebija viegli izselekcionēt viendabīgu tipu no suņiem, kam senčos bija gan Brabantas buļļkodējs, ko Beļģijā un Vācijā izmantoja kā cīņas suni, gan Dancigas buļļkodējs, gan mastifs, angļu buldogs un, iespējams, arī Bordo dogs. Aptuveni līdz 1890. gadam vācu bokseris bija smagnējs, diezgan ļumīgs suns. Tāds sākotnējais bokseris tika izstādīts Minhenē 1895. gadā. 1904. gadā beidzot bija izstrādāts standarts un kopš tā laika pēc rūpīga selekcijas darba izveidots noturīgs boksera tips, kādu mēs to pazīstam šodien: vidēja auguma suns ar reljefu, bet ne smagu muskulatūru, vingru kvadrātveida korpusu, brīvām, elegantām kustībām. Raksturīgākais šajā sunī ir viņa galva ar paīsu, strupu purnu (salīdzinājumā ar galvas garumu 1:3), mazliet uzrautu degunu, mēreni uz priekšu izbīdītu zodu, lūpas ap zodu cieši sakļautas, sānos izveidojot ieapaļu trijstūri. Obligāta iezīme ir melna "maska" ap purnu un tādas pašas "brilles" ap tumšajām, ļoti izteiksmīgajām acīm. Vaigos pa vienai vai divām gareniskām grumbām. Augstā, ieapaļā piere gluda, tās vidū starp acīm tikko jaušams vertikāls padziļinājums. Sakodiens ar nedaudz uz priekšu izvirzītu apakšžokli, tomēr lūpām pilnīgi jānosedz zobi. Kakls pagarš, sauss. Mugura muskuļota, taisna, ar vieglu noslieci no krustiem uz īsi apgriezto asti. Krūtis platas un dziļas, vēders uz iegurni skaistā līnijā samērīgi pievilkts. Kājas spēcīgas, priekškājas paralēlas, pakaļkājām labi izteikts apakšējās locītavas leņķis. Ķepām pirksti savilkti "kamoliņā". Kustības brīvas, atsperīgas, dinamiskas. Šajā sunī viss ir harmonisks un skaists, gluži kā lieliski attīstīta vieglatlēta augumā. Iespējams, ka muskuļu rotaļa zem ādas, kas, sunim kustoties, atgādina labi trenēta sportista ķermeni, ierosinājusi dot tam boksera vārdu. Bet varbūt tam par cēloni bijis šīs šķirnes suņu iecienītais cīņas paņēmiens - aktīvi izmantot priekškājas. Par to, kā radies tik savdabīgs nosaukums, daudz spriedelēts, nonākot pat līdz tādam vulgārismam, ka suņa galva salīdzināta ar boksa cimdu vai ringā smagi cietuša boksera fizionomiju. Manuprāt, ikviens, kas kaut reizi ielūkojies šī suņa lielajās, tumšajās, gandrīz cilvēciskajās acīs un tā tīri vai pētnieciskajā "sejas" izteiksmē, sašutumā noraidīs minētos salīdzinājumus. ... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 745x |
|
Pirmoreiz angļu buldogs kā stabila, īpaša šķirne minēta 1631. gadā un kopā tā laika mazpamazām nostiprinājies par atzītu angļu nacionālo suni. Cēlies tas no angļu mastifa, kura senči savā laikā Anglijā ievesti no Normandijas, no tā jau pirms vairākiem gadsimtiem izselekcionēts zemāka auguma cīņas suns. Mūsdienās šo šķirni sen vairs nelaiž cīņas arēnā, tas kļuvis par lutinātu un lolotu mājas suni.
... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 613x |
|
Šī Latvijā arvien populārākā šķirne savu nosaukumu ieguvusi no kādas eskimosu cilts - malamutiem. Šī cilts bijusi jau izsenis pazīstama ar saviem skaistajiem, izturīgajiem, darbīgajiem suņiem. Suņi izmantoti galvenokārt iedzīves un kravu pārvadāšanai, turklāt darījuši to ne tikai, velkot kamanu pajūgus, bet arī pārnēsājot kravu uz muguras.
Malamutiem ir saglabājies bara instinkts, kas reizēm var izpausties agresijā pret citiem suņiem. Pret cilvēku šis suns ir draudzīgs un uzticīgs, pieķeras ne tikai savam saimniekam, bet arī citiem cilvēkiem, tādēļ tas ir maz piemērots sarga pienākumu pildīšanai. Suns pieskaitāms pie lielajiem - augums 58-71 cm, svars 39-57 kg. Malamutiem nepieciešamas biežas fiziskās nodarbības. ASV, Kanādā un dažās citos Ziemeļu reģionos šie suņi piedalās kamanu pajūgu vilkšanas sacensībās, lai gan ir lēnāki par citiem pajūgu suņiem. Vislabāk savus spēkus apliecina garajās distancēs, kur nepieciešama liela izturība. Labi jūtas barā. Saprātīgajiem un kustīgajiem malamutiem nepieciešams ciešs kontakts ar cilvēkiem, pievēršot lielu uzmanību nodarbībām brīvā dabā. Pienācīgi nenodarbināta malamuta uzvedība krasi mainās, radot apgrūtinājumu tā turēšanā. Nav piemērots suns pilsētas dzīvoklim. ... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 640x |
|
Amerikāņu buldogs - atlētiski veidots suns, ar lielisku tempermentu, kam piemīt liels spēks, morāla noturība, veiklība un pārliecība ar kādu apveltītas retas mūsdienu suņu šķirnes. Amerikāņu buldogs ir universāls suns, ļoti viegli padodas dresūrai. Citu suņu barā amerikāņu buldogs būs bara vadonis, bet tajā pašā laikā sadzīvos ar viņiem draudzīgi. Šiem suņiem ļoti patīk spēlēties ar bērniem, nav rets tāds skats, ka pēc ilgas spēlēšanās bērns ir aizmidzis un par spilvenu izmanto masīvo suņa ķermeni. Amerikāņu buldogs ir ārkārtīgi jūtīgi pret saimnieka vēlmēm un prasībām, tie ir lieliski miesasargi, kas aizstāv gan saimnieku, gan viņa īpašumu. Amerikāņu buldoga psihe ir ļoti noturīga, viņu nedrīkst jaukt ar pilnīgi atšķirīgām šķirnēm - pibulterjeru, amerikāņu Stafordšīras terjeru u.c. ... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 642x |
|
Dekoratīva ziemeļu suņu šķirne. Amerikāņu eskimosu špics tika iegūts 19. gadsimta beigās, šķirnes veidošanai izmantojot vācu baltos špicus. Patlaban sastopamas vairākas amerikāņu eskimosu špicu variācijas. Šķirne ļoti populāra ASV, kaut gan suņu izstādēs tiek pārstāvēta ļoti reti. Eiropā lielāku popularitāti ir iemantojuši pomerāņu un miniatūrie vācu špici, kuri redzami atšķiras no amerikāņu eskimosu špica.
... |
| Komentāri (0) | Skatīts: 640x |
|
|
|
